Viss sākās jau mēneša sākumā, kad uztraukumā sēdēju stundām pie datora un sūtīju vēstules ar aicinājumiem balsot, popularizēt utt. Protams, brīžiem nebija laika aktīvo treniņu dēļ. Man palīdzēja ģimene, draugi un dejotāji.
Tā kā visu laiku nespēju noturēties labāko pieciniekā, notika treneru sapulce un uztaisījām bildīti un uzfilmējām pavisam vienkāršus video, ko varētu parādīt saviem atbalstītājiem. Jau nākamajā dienā bija plakātiņš un video, kurus publicējām internetā www.draugiem.lv un http://www.LabieDarbi.lv mājas lapā. Taču ar to arī nepietika un es biju izmisis.
Tomēr mēs ar deju kolēģi, kura arī grupā ir viena no jaunākajām, nepadevāmies. Aicinājām http://www.draugiem.lv vairs nebalsot, bet gan palīdzēt lūgt citiem balsot, jo visi mūsu draugi jau to bija izdarījuši. Aizņēmāmies mobilo internetu, datorus un trīs dienas pavadījām Rīgas centra vācot balsis tiešsaitē. Vācām balsis pat līdz četriem naktī. Gulējām mašīnā un Vecrīgas MCdonald saucām par mājām
Iepazināmies ar "Rikšām", tūristiem, redzējām deju šovu uz ielas, muzikantus utt. Katrā ziņā liels piedzīvojums. Pat satikām divus sāncenšus. Pēdējā stundā 2. vietas ieguvējiem paspiedu roku un teicu : "Lai uzvar labākais! " Cīnījāmies līdz pēdējam brīdim. Jo mazāk laika palika, jo cilvēki bija atsaucīgāki, pat nācās griezties pie iereibušiem ļaudīm, un tas pat izrādījās sekmīgi. Pateicoties tam, ka bija divi datori mēs uzvarējām ar apmēram 20 balsu skaitu, kaut 15 min pirms balsojuma beigām mums bija vienāds balsu skaits.
Kaut pēdējā dienā ticība, cerība un pārliecība , ka uzvarēsim bija augusi, mēs cīnījāmies līdz pēdējai minūtei, jo azarts auga un svarīgi bija nevis noturēties pieciniekā, bet pat uzvarēt. Un mēs uzvarējām! Laimes sajūta bija ļoti interesanta, neaprakstāma. Mierpilna , bet tajā pašā laikā neaptverama un sirdis sitās ātri. Pat nevēlējāmies doties mājās, jo bijām nodzīvojuši pie "Mājām" jau 3 dienas.
Pateicoties šim konkursam, es ieguvu pārliecību par veiksmi un uzvaru konkursos. Nekad neesmu vinnējis konkursos vai loterijās līdz šim. No nekā izveidot kaut ko lielisku ne tikai sev, bet arī maniem mīļajiem jeb otrajai ģimenei ir lieliski. Gribas augt un drīz, iestājoties augstskolā, ceru uz izaugsmi zināšanas vadībā un papīru jomā. Jā... Jūtos dīvaini.
Vakaros ar dejotājiem priecājamies par superīgajiem pasniedzējiem, kuri nometnē pasniegs. Ļoti ceram dažus uzaicināt uz Latviju, iesaistīt meistarklasēs, varbūt izveidot kādu apmaiņas programmu
Lieli mērķi, katrā ziņā un ceru , ka arī citi dejotāji piepildīs sapņus , ņemot piemēru no mums!
Kaspars Meilands JVDC
Viss sākās jau mēneša sākumā, kad uztraukumā sēdēju stundām pie datora un sūtīju vēstules ar aicinājumiem balsot, popularizēt utt. Protams, brīžiem nebija laika aktīvo treniņu dēļ. Man palīdzēja ģimene, draugi un dejotāji.
Tā kā visu laiku nespēju noturēties labāko pieciniekā, notika treneru sapulce un uztaisījām bildīti un uzfilmējām pavisam vienkāršus video, ko varētu parādīt saviem atbalstītājiem. Jau nākamajā dienā bija plakātiņš un video, kurus publicējām internetā www.draugiem.lv un http://www.LabieDarbi.lv mājas lapā. Taču ar to arī nepietika un es biju izmisis.
Tomēr mēs ar deju kolēģi, kura arī grupā ir viena no jaunākajām, nepadevāmies. Aicinājām http://www.draugiem.lv vairs nebalsot, bet gan palīdzēt lūgt citiem balsot, jo visi mūsu draugi jau to bija izdarījuši. Aizņēmāmies mobilo internetu, datorus un trīs dienas pavadījām Rīgas centra vācot balsis tiešsaitē. Vācām balsis pat līdz četriem naktī. Gulējām mašīnā un Vecrīgas MCdonald saucām par mājām
Iepazināmies ar "Rikšām", tūristiem, redzējām deju šovu uz ielas, muzikantus utt. Katrā ziņā liels piedzīvojums. Pat satikām divus sāncenšus. Pēdējā stundā 2. vietas ieguvējiem paspiedu roku un teicu : "Lai uzvar labākais! " Cīnījāmies līdz pēdējam brīdim. Jo mazāk laika palika, jo cilvēki bija atsaucīgāki, pat nācās griezties pie iereibušiem ļaudīm, un tas pat izrādījās sekmīgi. Pateicoties tam, ka bija divi datori mēs uzvarējām ar apmēram 20 balsu skaitu, kaut 15 min pirms balsojuma beigām mums bija vienāds balsu skaits.
Kaut pēdējā dienā ticība, cerība un pārliecība , ka uzvarēsim bija augusi, mēs cīnījāmies līdz pēdējai minūtei, jo azarts auga un svarīgi bija nevis noturēties pieciniekā, bet pat uzvarēt. Un mēs uzvarējām! Laimes sajūta bija ļoti interesanta, neaprakstāma. Mierpilna , bet tajā pašā laikā neaptverama un sirdis sitās ātri. Pat nevēlējāmies doties mājās, jo bijām nodzīvojuši pie "Mājām" jau 3 dienas.
Pateicoties šim konkursam, es ieguvu pārliecību par veiksmi un uzvaru konkursos. Nekad neesmu vinnējis konkursos vai loterijās līdz šim. No nekā izveidot kaut ko lielisku ne tikai sev, bet arī maniem mīļajiem jeb otrajai ģimenei ir lieliski. Gribas augt un drīz, iestājoties augstskolā, ceru uz izaugsmi zināšanas vadībā un papīru jomā. Jā... Jūtos dīvaini.
Vakaros ar dejotājiem priecājamies par superīgajiem pasniedzējiem, kuri nometnē pasniegs. Ļoti ceram dažus uzaicināt uz Latviju, iesaistīt meistarklasēs, varbūt izveidot kādu apmaiņas programmu
Lieli mērķi, katrā ziņā un ceru , ka arī citi dejotāji piepildīs sapņus , ņemot piemēru no mums!
Kaspars Meilands JVDC
